Mehāniskais metronoms, kas tika izgudrots 19. gadsimtā, ļauj precīzi mērīt īsus laika intervālus. Ierīcei ir piramīdas forma ar slīpu malu, uz kuras atrodas kustīgs svārsts.
Svārsts šūpojas no vienas puses uz otru vienādos intervālos, palīdzot kontrolēt un sinhronizēt darbību biežumu, nezaudējot ritmu. Visbiežāk šo ierīci izmanto mūzikas jomā — mēģinājumos un koncertos.
Metronomā ir arī mērogs, kas ļauj iestatīt vēlamo sitienu biežumu (sitieni minūtē, BPM). Jo augstāk uz svārsta novietots svars, jo lēnāks temps, un otrādi. Mūsdienās mehāniskos modeļus gandrīz pilnībā ir aizstājuši elektroniskie metronomi, kuriem bieži ir iebūvēts skaņotājs mūzikas instrumentu saskaņošanai.
Metronoma vēsture
Metronoms tika izgudrots 19. gadsimta sākumā. Šo izgudrojumu veica zinātnieks Dītrihs Nikolauss Vinkels (Dietrich Nikolaus Winkel) no Amsterdamas, taču tā praktisko pielietojumu attīstīja mehāniķis un pianists Johans Nepomuks Mēlcels (Johann Nepomuk Mälzel).
Pēc tam, kad Mēlcels uzlaboja Vinkela metronoma dizainu, viņš sāka tā ražošanu Nīderlandē. Tajā laikā metronoma galvenais uzdevums bija norādīt tempu mūzikas kompozīcijās. Slavenais komponists Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven) popularizēja metronomu Eiropā. Viņš pirmais sāka norādīt tempu notīs ar saīsinājumu „MM” (Metronome de Mälzel), aiz kura bija skaitlis, piemēram, „MM30” nozīmēja 30 sitienus minūtē.
1895. gadā vācu uzņēmējs Gustavs Vitners (Gustav Wittner) sāka metronomu sērijveida ražošanu. Pēc patenta iegūšanas viņš vispirms izgatavoja klasisko Mēlcela modeli un vēlāk ieviesa uzlabotus variantus. Vitnera vārdā nosauktā uzņēmuma Wittner produkcija kļuva slavena visā pasaulē, un tas joprojām ir augstas kvalitātes mehānisko un elektronisko metronomu ražošanas līderis.
Sākotnēji metronomu izmantoja tikai profesionāli mūziķi un komponisti. Tomēr 1923. gadā amerikāņu mākslinieks Mens Rejs (Man Ray) izmantoja metronomu savā skulptūrā „Objekts iznīcībai” („Object to Be Destroyed”) — metronomu ar sievietes acs fotogrāfiju, piestiprinātu pie svārsta.
1957. gadā šī skulptūra tika nozagta no izstādes Parīzē, un studenti to iznīcināja ar šāvienu no revolvera daudzu liecinieku klātbūtnē. Šis incidents ne tikai nesabojāja Mensa Reja reputāciju, bet pat palielināja viņa slavu. Viņš saņēma lielu apdrošināšanas kompensāciju un izgatavoja 100 šī darba kopijas ar nosaukumu „Neiznīcināmais objekts” („Indestructible Object”).
Metronomam bija nozīmīga loma arī vēsturē — Ļeņingradas blokādes laikā (1942–1944). Kad radio apraide tika pārtraukta, metronomu izmantoja, lai brīdinātu iedzīvotājus par gaisa uzlidojumiem un artilērijas apšaudēm.
Ja metronoma sitieni bija 50 reizes minūtē, tas nozīmēja drošību, bet 150 reizes minūtē — ārkārtēju bīstamību. Šī vēsturiskā epizode vēlāk tika iemūžināta dziesmā „Ļeņingradas metronoms” („Leningrad Metronome”), kuras vārdu autors bija Matusovskis, bet mūzikas autors — Basners.
Metronomu veidi
Mehāniskie metronomi bija populāri līdz 20. gadsimta beigām. Taču šodien tos gandrīz pilnībā aizstājuši elektroniskie modeļi, kas ir precīzāki un piedāvā vairāk funkciju. Neskatoties uz to, uzņēmums Wittner, kas darbojas kopš 19. gadsimta, joprojām ir viens no vadošajiem metronomu ražotājiem.
Elektroniskie metronomi atšķiras no mehāniskajiem gan pēc izskata, gan funkcionalitātes. Tie vairs nav piramīdas formas ar svārstu, bet gan kompakti plastmasas korpusa aparāti ar pogām un digitālo displeju. Galvenās elektronisko metronomu priekšrocības ir:
- Kompaktums. Elektroniskais metronoms ir plāns, viegls un viegli ieliekams kabatā, mapē vai somā.
- Plats tempa diapazons. Mūsdienu modeļiem ir regulējams temps no 30 līdz 280 sitieniem minūtē.
- Daudzfunkcionalitāte. Standarta klikšķu skaņu var aizstāt ar pīkstieniem vai citiem signāliem.
- Ritma shēmu saglabāšana. Iespēja saglabāt ritma paraugus un tos atkārtoti atskaņot.
- Papildu funkcijas: iebūvēts skaņotājs, diapazonskaņa (pitch pipe), ierakstītājs un taimeris.
- Lietošana tumsā. Displeja apgaismojums ļauj kontrolēt tempu pat vājā apgaismojumā.
Ja Mēlcels un Vitners redzētu mūsdienu elektroniskos metronomus, viņi noteikti būtu pārsteigti par to attīstību. Mūsdienu modeļi pārspēj mehāniskos gandrīz visos aspektos — izņemot vienu: tiem nepieciešama elektrība. Mehāniskie metronomi, turpretī, darbojas ar atsperes mehānismu un neprasa nekādu enerģijas avotu.
Mūsu vietnē pieejamais metronoms ir saderīgs ar visām pārlūkprogrammām un operētājsistēmām. Programmu ir viegli palaist, un tā ir noderīgs rīks ikvienam, kurš vēlas precīzi saglabāt ritmu.